sprostuguns
sprostuguns [spruôstugùns] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
PiemēriLožmetēju sprostuguns.
- Ložmetēju sprostuguns.
- Sākt sprostuguni.
- Iekļūt sprostugunī.