kavēt
kavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
kavējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
PiemēriKavēt otru darbā.
- Kavēt otru darbā.
- intransitīvs Divi cilvēki darbojas manī: Pirmais – steidzina, otrais – kavē.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, norisinās lēnāk, ilgāk.
PiemēriLietainais laiks kavēja filmēšanu.
- Lietainais laiks kavēja filmēšanu.
- Birokrātiskās prasības kavē būvniecības gaitu.
- Stiprās lietavas kavēja labības novākšanu.
2.Vadīt, izmantot (laiku, parasti nelietderīgi).
PiemēriNekavēt velti laiku.
- Nekavēt velti laiku.
3.Neierasties, nepiedalīties.
PiemēriKavēt skolu.
- Kavēt skolu.
- Neattaisnoti kavēt mācību stundas.
3.1.Neierasties laikā, novēlot.
PiemēriNekavēt darbu nevienu rītu.
- Nekavēt darbu nevienu rītu.
- Kavēt vizīti pie ārsta.
- intransitīvs Viņš vienmēr kavē.
- intransitīvs Autobuss kavē jau 10 minūtes.
Stabili vārdu savienojumiKavēt laiku. Kavēt pagastu.
- Kavēt laiku idioma — izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- Kavēt pagastu sarunvaloda — kavēt citus, likt gaidīt citiem.