ļaut
ļaut ļauju, ļauj, ļauj, pag. ļāvu transitīvs, darbības vārds
1.Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
PiemēriĻaut dēlam piedalīties sacensībās.
1.1.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
PiemēriIenākumu palielināšanās ļauj ģimenei domāt par automašīnas iegādi.
2.konstrukcijā: vārdu savienojums "ļaut vaļu" Neierobežot (kāda) darbību, rīcību, (kā) izpausmi.
PiemēriĻaut bērniem pilnīgu vaļu.
Stabili vārdu savienojumiĻaut kājām vaļu. Ļaut mēlei vaļu.