Paplašinātā meklēšana
Meklējam ļaut.
Atrasts vārdos (56):
- ļaut:1
- bļaut:1
- kļaut:1
- pļaut:1
- atļaut:1
- paļaut:1
- spļaut:1
- ļauties:1
- ļautiņi:1
- apkļaut:1
- appļaut:1
- atbļaut:1
- iebļaut:1
- iekļaut:1
- iepļaut:1
- izbļaut:1
- izpļaut:1
- nobļaut:1
- nopļaut:1
- pakļaut:1
- papļaut:1
- pieļaut:1
- sabļaut:1
- sakļaut:1
- sapļaut:1
- uzbļaut:1
- uzpļaut:1
- aizpļaut:1
- apspļaut:1
- iespļaut:1
- izspļaut:1
- nospļaut:1
- pārbļaut:1
- piebļaut:1
- piekļaut:1
- saspļaut:1
- uzspļaut:1
- kļauties:1
- aizspļaut:1
- pārspļaut:1
- piespļaut:1
- atļauties:1
- neatļauts:1
- paļauties:1
- iebļauties:1
- iekļauties:1
- izbļauties:1
- nobļauties:1
- pakļautība:1
- pakļauties:1
- sakļautība:1
- sakļauties:1
- nospļauties:1
- pārbļauties:1
- piekļauties:1
- visatļautība:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (823):
- apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- (aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- (aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
- aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
- iesilt Aizrauties, ļauties sajūsmai.
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
- appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
- aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
- nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
- izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
- pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- unificēt Apvienot, pakļaut vienai normai.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- noburt Ar buršanu pārvērst (par ko), pakļaut burvestībai (kādu, ko).
- manipulēt Ar dažādiem paņēmieniem pakļaut savai gribai.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
- noslīcināt Ar savu rīcību panākt vai pieļaut, ka (kas) vājinās vai izbeidzas.
- hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
- nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
- aptīt (kādu) ap pirkstu ar viltību pakļaut sev.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
- nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
- uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
- palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
- sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
- atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
- iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
- atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
- pielaist Atļaut piedalīties.
- autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
- atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
- pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- godīgs Atļauts, likumīgs.
- brīv Atļauts.
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
- sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- iebalsot Balsojot panākt, ka tiek iekļauts (kur).
- primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- griezt krūti pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- izbirdināt Birdinot izkaisīt, arī ļaut, ka izbirst.
- nobļauties Bļaut un pārstāt bļaut (parasti par dzīvniekiem).
- pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- pakļauties Būt (kāda) pakļautībā, atkarībā.
- piegulēt Būt cieši piekļautam.
- piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
- turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
- salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
- nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
- ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu; iekļauties (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
- rūsināt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) rūsē.
- nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
- pārkarsēt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) pārkarst.
- liecināt Būt par pierādījumu, ļaut ko secināt.
- stāvēt Būt rakstītam, iekļautam tekstā.
- drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
- izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
- pieņemama cena cena, par kādu pircējs attiecīgo preci ir gatavs vai var atļauties nopirkt.
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
- piespiesties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt).
- pielipt Cieši piekļauties.
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- saslēgties Cieši sakļauties (ap ko); cieši sakļauties kopā.
- pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
- represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
- upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
- upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
- pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
- rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
- pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
- izlaist Dot iespēju, ļaut iziet, izkļūt no kurienes, kur u. tml.
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
- dzirdīt Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
- dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
- dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust.
- aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
- zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
- semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; lēni dzert.
- upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
- pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- virsdežurants Galvenais dežurants; dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
- godavīrs Godīgs, apzinīgs cilvēks, uz kuru var paļauties.
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
- pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
- Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
- iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši iekļaut (kājas) – par apaviem.
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- iedrīkstēties Iedrošināties, atļauties (ko darīt).
- ieaugt Iedzīvoties, iekļauties.
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
- iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši iekļaut (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) – par apģērbu.
- iedzīvoties Iejusties, iekļauties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
- signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
- pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
- ietvert Iekļaut (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
- uzņemt Iekļaut (kādā kopumā), padarīt par (tā) sastāvdaļu.
- ieplūdināt Iekļaut (kādā kopumā), pievienot (kādam kopumam).
- iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
- ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
- noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
- ieskaitīt Iekļaut (mācību grupā, darba kolektīvā u. tml.).
- ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, tekstā).
- ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
- iesaistīt Iekļaut (piem., vārdus teikumā).
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- ieslēpt Iekļaut (tekstā) tā, ka neizpaužas tieši.
- ierēķināt Iekļaut aprēķinā, rēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
- ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur); iekļaut kā locekli, dalībnieku (piem., kolektīvā).
- ierindot Iekļaut kādā secībā; iekļaut (kādā grupā).
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
- iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
- iepīt Iekļaut, iestarpināt (tekstā).
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (ko) pārāk lielā daudzumā.
- pārsātināt Iekļaut, ietvert (kur) pārāk lielā daudzumā.
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
- ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
- saplūst Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, tekstā).
- pievienoties Iekļauties kāda kopumā, to papildinot.
- integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
- ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
- pastarpināt Iekļauties, tikt iekļautam (kā) starpā.
- nekrist Iekļauties; neatpalikt no citiem.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
- ieplūst Ienākt (kur), iekļauties (kādā kopumā), pievienoties (kādam kopumam).
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
- paredzēt Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.).
- nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
- iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
- aizpļaut Iesākt pļaut; daļēji nopļaut.
- iedalīt Ieskaitīt, iekļaut (kādā vienībā, grupā).
- lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
- piespļaut acis iespļaut acīs (kādam).
- pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- iestrādāt Iestiprināt, iekļaut (piem., atšķirīgu sastāvdaļu).
- ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā).
- implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
- ieģērbt Ievietot, iekļaut (kur apģērba gabalu).
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties.
- nobļauties Ilgāku vai kādu laiku ļoti kliegt, bļaut, raudāt.
- karsēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- tvaicēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
- akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
- apkapāt Īsiem izkapts cirtieniem nelīdzeni, pavirši appļaut.
- izkārt Izlikt ārā un ļaut karāties.
- triekt zemē Iznīcināt, arī pakļaut, padarīt padevīgu.
- sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
- dot Izprecināt; ļaut precēties (ar kādu).
- licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
- pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- izkārt Izvirzīt ārā (ķermeņa daļu) un ļaut nokarāties.
- neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļautībā.
- pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
- turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
- nostāties ceļā kavēt, traucēt, neļaut sasniegt iecerēto.
- korumpēties Kļūt korumpētam; ļauties korupcijai.
- nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
- apslinkoties Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
- apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
- apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
- iekomponēt Komponējot iekļaut (skaņdarbā).
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
- pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (piem., zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk karsts.
- pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- noliet Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- gūsts Liela ietekme, pakļautība.
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
- izmantot Likt (ko) par pamatu; ietvert, iekļaut (kur).
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (mācību iestādē, kolektīvā, organizācijā u. tml.).
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
- laist pie vārda ļaut runāt, izteikties.
- ļauties apcelties ļaut sevi apcelt.
- pierunāties Ļaut vai neļaut sevi pierunāt.
- ielaist Ļaut vai pieļaut, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
- paļaut Ļaut, atļaut.
- sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
- nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
- nodot analīzes ļaut, lai noņem vai iesniegt bioloģisko materiālu analīžu veikšanai.
- sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi siltuma iedarbībai.
- sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
- apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
- kā kauts ļoti skaļi, izmisīgi (kliegt, bļaut).
- lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
- pieglaust Maigi piekļaut.
- pieglausties Maigi piekļauties.
- izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
- avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
- statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- liedēt Mērcēt, slapināt (par lietu); pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
- nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
- nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
- nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
- iemontēt Montējot iekļaut (piem., filmā).
- iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
- mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- ielaist Neārstējot pieļaut, ka vēršas plašumā, ieilgst (slimība).
- iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
- noliegt Neatļaut, aizliegt.
- nesankcionēta piekļuve neatļauta datorā esošās informācijas izmantošana, izmainīšana vai iznīcināšana.
- elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
- ekscess Neatļauta, patvaļīga rīcība; sabiedriskās kārtības, uzvedības normu u. tml. pārkāpums.
- zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
- nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (ko).
- nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
- nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
- krist Neiederēties, neiekļauties (kur).
- izkrist Neiekļauties; atpalikt no citiem.
- dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- ļaut vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- apslēpt Neizrādīt citiem, apzināti neļaut (kam) izpausties.
- iekļauties Neiztērēt vairāk (naudas) nekā atļauts.
- pagrīde Nelegāls, ar likumu aizliegts; oficiāli neatļauts.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
- nelikumība Nelikumīga, neatļauta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- kreiss Nelikumīgs, neatļauts.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
- aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
- nomākt Neļaut attīstīties; padarīt vājāku, novājināt.
- apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
- dzēst Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām); neļaut (kam degošam) degt tālāk.
- saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
- bloķēt Neļaut izmantot; aizturēt.
- pievaldīt Neļaut izpaust.
- noslāpēt Neļaut izpausties, nomākt.
- nosmacēt Neļaut izpausties, nomākt.
- aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt.
- apspiest Neļaut izpausties.
- apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
- neļauties izjokoties neļaut sevi izjokot.
- nedoties rokā Neļaut sevi saķert, sagūstīt.
- nedoties rokās Neļaut sevi saķert, sagūstīt.
- atstumt Neļaut vairs piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
- nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
- kakts Neoficiāls; neatļauts, nelikumīgs.
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
- atsacīties Nepakļauties (rīkojumam, pavēlei).
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt to.
- spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
- nobloķēt Nepieļaut (kā) izmantošanu, lietošanu.
- apturēt Nepieļaut (ko).
- nosargāt Nepieļaut pretiniekam (sporta spēlēs) gūt vārtus, punktus u. tml.
- turēt zināmā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
- turēt pienācīgā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
- apturēt Nepieļaut, aizkavēt (kā) izplatīšanos.
- nobloķēt Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
- ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
- ļauties Nepretoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- palikt aiz kadra netikt parādītam, iekļautam (piem., televīzijas pārraidē).
- šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- samudžināt Nevērīgi, pavirši rīkojoties (ar ko vijīgu), pieļaut, ka (tas) savelkas cilpās, mezglos, kļūst grūti atšķetināms.
- uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
- uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
- uzmest Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
- uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
- atsist Neviļus pieļaut, ka (ķermeņa daļa) spēji, sāpīgi atduras (pret ko).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
- samezglot Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
- apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa.
- iefilmēt Nofilmēt (ko) un iekļaut (kur).
- noauroties Nokliegt, nobļaut (ko).
- nobaurot Nokliegt, nobļaut (ko).
- pieguldīt Noliekt un piekļaut pie zemes (piemēram, labību).
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- nokļūt (kāda) nagos nonākt (kāda) varā, pakļautībā.
- sagrēkot Nonākt intīmās attiecībās (parasti neatļautās).
- krist (kāda) nagos nonākt kāda varā, pakļautībā.
- appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
- appļaut Nopļaut (visu, visā platībā).
- apcirpt Nopļaut.
- siens Nopļauta, izkaltēta zāle, kas izmantojama lopbarībai.
- rugaine Nopļauts labības lauks, uz kura palikuši rugāji (1).
- sēks Nopļautu augu (piem., zāles, āboliņa) kopums, ko tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
- zaļā masa nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
- apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
- nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
- sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
- pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
- liegt Noraidīt, neatļaut; atteikt.
- novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- uzraudzīt Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
- pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pār (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- autorizēt Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- brīvosta Osta, kur atļauta preču ievešana un izvešana bez muitas.
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
- piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
- likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- aizcirst durvis Padarīt neiespējamu, nepieļaut;
- atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
- iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu, organiski iekļaut.
- izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
- atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- izpaust Padarīt zināmu, ļaut uztvert citiem.
- instance Pakāpe, posms cita citai pakļautu iestāžu sistēmā.
- atlaidināt Pakāpeniski atkausēt; ļaut atkust.
- nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- izgaismot Pakļaut (filmu, tās kadrus) gaismas iedarbībai.
- eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai.
- uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
- pārslogot Pakļaut (kādu) pārmērīgai slodzei.
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- sodīt Pakļaut (kādu) sodam (1).
- sodīt Pakļaut (kādu) sodam (2).
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- saindēt Pakļaut (ko) indīgas vielas vai indīgu vielu iedarbībai; izraisīt saindēšanos.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika iedarbībai.
- karsēt Pakļaut (ko) karstuma iedarbībai.
- likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- (uz)likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
- slogot Pakļaut (ko) slodzei (1).
- urbanizēt Pakļaut (ko) urbanizācijai.
- saldēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai.
- saaukstēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
- sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
- piepūlēt Pakļaut (ķermeni, tā daļu, orgānu u. tml.) palielinātai slodzei.
- devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
- indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
- vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
- saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
- savaldīt Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
- militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
- indēties Pakļaut (savu organismu) indīgu vai kaitīgu vielu iedarbībai.
- revalvēt Pakļaut (valūtu) revalvācijai.
- analizēt Pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot.
- bendēt Pakļaut apstākļiem, kas bojā (ko), sagādā sāpes, ciešanas.
- apburt Pakļaut burvestībai; noburt.
- diskriminēt Pakļaut diskriminācijai.
- saberzt Pakļaut ilgstošam mehāniskam kairinājumam; šādā veidā radīt (piem., brūci).
- izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas); izsildīt.
- apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
- dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
- represēt Pakļaut represijām.
- apsauļot Pakļaut saules staru iedarbībai.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- saņemt grožos pakļaut savai gribai, varai.
- sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
- pārvaldīt Pakļaut savai varai, gribai, kontrolēt (ko).
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, panākt, ka kāds nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
- nospiest Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
- dabūt savos nagos pakļaut savai varai.
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- pakļauties Pakļaut sevi (kam); pakārtot savas vēlmes, rīcību u. tml. saskaņā ar ko citu.
- saldēties Pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
- sviedrēties Pakļaut sevi fiziskai piepūlei tā, ka izdalās sviedri.
- sutināties Pakļaut sevi karstuma iedarbībai (biezā apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
- sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
- sauļoties Pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai.
- uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
- sildīt Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
- noslogot Pakļaut slodzei (ķermeņa daļu).
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- nosodīt Pakļaut sodam.
- apstarot Pakļaut starojuma iedarbībai.
- paverdzināt Pakļaut verdzībā, apspiestībā.
- centralizēt Pakļaut vienam centram, vienai vadībai.
- paverdzināt Pakļaut, padarīt par vergu.
- vasalis Pakļauta, atkarīga persona.
- pakārtojums Pakļautība (svarīgākajam, plašākajam), atkarība (no svarīgākā).
- paļauties Pakļauties (kā ietekmei).
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- respektēt Pakļauties (kāda) gribai.
- iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- padoties Pakļauties (piem., tieksmei, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- saistīties Pakļauties noteiktiem pienākumiem, juridiskiem nosacījumiem u. tml.
- rullēties Pakļauties rullēšanai.
- liekties Pakļauties, pielāgoties.
- pakārtoties Pakļauties, pielāgoties.
- izlaist Palaižot vaļā, ļaut izslīdēt, izkrist.
- kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- rēķināties Paļauties, uzticēties.
- cerēt Paļauties.
- palaisties Paļauties.
- ielaist Panākt vai ļaut, ka ieplūst, arī izplatās (kur iekšā).
- aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
- uzpilināt Panākt vai pieļaut, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst; būt par iemeslu aizsalšanai.
- nosēdināt Panākt vai pieļaut, ka nosēžas, izlādējas.
- vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
- laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) izplūst, iztek u. tml.
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst.
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
- izsmērēt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs.
- uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
- ieplūdināt Panākt, arī pieļaut, ka ieplūst (ūdenskrātuvē).
- smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
- novītināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) novīst.
- pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pakļauts (kam svarīgākam, plašākam).
- birdināt Panākt, būt par cēloni, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt); pieļaut, ka birst; bārstīt.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
- nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
- pavest Panākt, ka (kāds) stājas neatļautās intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
- aizplūdināt Panākt, ka aizplūst; ļaut aizplūst.
- apaudzēt Panākt, ka apaug; ļaut apaugt.
- uzaudzēt Panākt, ka attīstās (muskuļi); pieļaut, ka attīstās (zemādas tauku kārta, parasti kādā ķermeņa daļā).
- darbināt Panākt, ka darbojas (piem., mehānisms); ļaut darboties (piem., mehānismam).
- izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
- aizturēt Panākt, ka nevar atvērt vai neļaut aizvērties.
- pūdēt Panākt, pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
- ataudzēt Panākt, pieļaut, ka (dzīvnieki) izaug (lielākā daudzumā) no jauna.
- kaucināt Panākt, pieļaut, ka (kas) kauc, rada nepatīkamas, griezīgas skaņas.
- traipīt Panākt, pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; radīt traipus.
- pārdot Par atlīdzību atļaut izmantot (ko).
- izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
- pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (kas) pārēdas.
- pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
- pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
- pārsutināt Pārāk ilgi sutinot, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
- samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
- atstāt ēnā pārspēt; neļaut izvirzīties.
- atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
- pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa varā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- atvairīt Pārvarēt (ko); neļauties (kam).
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- degradēt Pazemināt (kā) vērtību, nozīmīgumu; pakļaut degradācijai.
- apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
- padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām.
- vara Personas iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- piebaurot Piebļaut, piekliegt (ko).
- ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
- padoties Piekāpties, pakļauties (piem., kāda gribai).
- piegult Piekļauties.
- kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
- salaist kļūdas pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot.
- kļūdīties Pieļaut kļūdas; rīkoties nepareizi.
- ielaist kļūdu pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, rakstot.
- izdarīt kļūdu pieļaut kļūdu, kļūdīties.
- nobirdināt Pieļaut vai panākt, ka nobirst, norit (asaras).
- blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
- atstāt Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
- ieildzināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
- sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
- smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- iesaldēt Pieļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst; sasaldēt.
- nobirdināt Pieļaut, būt par cēloni tam, ka (kas) nobirst zemē.
- sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks), kļūst vārgs, vājš, zaudē garīgos spēkus.
- saērcināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kāds) sadusmojas, kļūst īgns, ķildīgs.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- samērcēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
- nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) nopūst, sapūst.
- sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
- sarūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarūsē.
- sastrēdzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sastrēgst.
- piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka sadilst (1), sabojājas.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
- laist sveikā cauri pieļaut, ka (kāds par ko) nesaņem sodu, nopēlumu.
- pakļaut Pieļaut, ka (kāds, kas) nonāk (piem., kādu apstākļu) iedarbībā.
- saaukstēt Pieļaut, ka (kāds) saaukstējas.
- izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
- aizlaist Pieļaut, ka (kas) aizaug, kļūst neizmantojams.
- aizlaist bojā pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- aizlaist postā Pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
- saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds.
- nokaltēt Pieļaut, ka (kas) nokalst.
- nosviest Pieļaut, ka (kas) nokrīt.
- nolaist Pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- aizlaist Pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī, kļūst neizmantojams.
- nopilināt Pieļaut, ka (kas) nopil.
- pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
- nokvēpināt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem, netīrumiem.
- sasviedrēt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar sviedriem.
- nobārstīt Pieļaut, ka (kas) tiek pārklāts, apbārstīts (ar ko).
- piesmelt Pieļaut, ka (šķidrums) ieplūst (apavos).
- piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
- piededzināt Pieļaut, ka gatavošanas procesā (kas) piedeg.
- nosaldēt Pieļaut, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļās).
- zaudēt vārtus pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
- apsaldēt Pieļaut, ka rodas iekaisums; apaukstēt.
- nočurāt Pieļaut, ka urinējot urīns noplūst (kur, uz kā, garām kam).
- ataudzēt Pieļaut, panākt, ka ataug.
- pielaist Pieļaut.
- ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
- ieplakt Pieplokot iekļauties (kur iekšā).
- apliecināt Pierādīt, ļaut secināt.
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt, reģistrēt; rakstot iekļaut (tekstā, sarakstā u. tml.).
- sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
- atdot Piespēlēt; pieļaut, ka iegūst.
- aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
- nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
- pieplacināt Piespiest, piekļaut (pie kā, kam klāt).
- kalpība Piespiesta kalpošana, atkarība, pakļautība, pienākums strādāt kā labā.
- pieplakt Piespiesties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt).
- atvēlēt Piešķirt, atļaut izmantot.
- vēlēt Piešķirt, atļaut.
- pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
- nodoties Pilnībā ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
- zem sievas tupeles pilnīgā sievas pakļautībā.
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei, varai.
- tīt kādu ap pirkstu pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- ieaugt ar (visām) saknēm pilnīgi, būtiski iekļauties.
- Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
- atplest Plati izstiept, izplest (piem., ko piekļautu, sakļautu).
- pļaut sienu pļaut zāli siena sagatavošanai.
- griezt Pļaut.
- spirināties Pretoties, nepakļauties (kāda) ietekmei, gribai.
- lauzties Pretoties, nepakļauties kāda gribai.
- stāties pretī Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- stāties pretim Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- stāties pret Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- dumpoties Pretoties, nepakļauties, piem., pastāvošai iekārtai; sacelties.
- pļauja Process, darbība --> pļaut.
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
- ievietot Publicēt (izdevumā); iekļaut (piem., krājumā).
- pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
- disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
- simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- ielaist Rakstot, rēķinot u. tml. pieļaut, ka rodas (kļūda).
- izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
- pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- sakļauties Refl. --> sakļaut (1); tikt sakļautam.
- piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, iekļaut (piem., kādā sarakstā, reģistrā).
- plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- baznīcas ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus.
- kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, prettiesisku) rīcību; kūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
- iestarpināt Runājot, rakstot iekļaut (tekstā vārdus, teikumus, papildinājumus).
- iespraust Runājot, rakstot iekļaut tekstā; iestarpināt.
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
- laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
- ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
- kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko nevēlamu, ir pakļauts kam nevēlamam.
- kāja paslīd (kādam) saka par cilvēku, kas dara ko neatļautu.
- degt Sakarst (mitrumā) – par sieru, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
- saglaust Sakļaut, pieglaust (ausis) – par dzīvniekiem.
- aizvērties Sakļauties, aizdarīties.
- aizlīt Samirkt lietū uz lauka (par sienu, nopļautu labību).
- atvairīt Sargājot vārtus sporta spēlē, nepieļaut, ka iemet, iesit (ripu vai bumbu).
- glabāt Sargāt; nepieļaut, ka izzūd.
- kūlis Sasiets (piem., nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
- iekomponēt Saskanīgi iekļaut (kur).
- iederēties Saskanīgi, labi iekļauties (kur), būt īstajā, piemērotajā vietā.
- zem sevis Savā pakļautībā.
- saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
- apokrifs Sens, reliģiska satura sacerējums, kas nav iekļauts Bībelē.
- karborunds Silīcija karbīds – cieta kristāliska viela, ko izmanto par abrazīvu materiālu slīpēšanā, instrumentu asināšanā un augstai temperatūrai pakļautu detaļu izgatavošanai.
- subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- nokapāt Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
- ieskaitīt Skaitot, rēķinot iekļaut (kādā kopumā).
- uzkliegt Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt; skatoties, vērojot nepieļaut, ka (piemēram, darbība, process) noritētu neatbilstoši kādām prasībām.
- zagšus Slepeni, neatļauti, arī tā, ka (kāds) nemana.
- iešmaukt Slepus, neatļauti ieiet, iebēgt (kur iekšā).
- vara Spēcīgā pakļautībā (savienojumā ar darb. vārda "būt" formām).
- vara Spēja pakļaut, ietekmēt (kādu, ko).
- paciest Spēt pakļauties pielāgoties (nevēlamu apstākļu, sāpju, negatīva psihiska stāvokļa u. tml. iedarbībai) un izturēt (to).
- pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz atļauto normu.
- piespiest Spiežot cieši piekļaut (pie kā, kam klāt).
- apspļaudīt Spļaudot, spļaudoties pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
- apspļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
- pārspļaut Spļaut pāri (kam), pār (ko).
- brīvais stils sporta peldēšanas stils, kurā atļauta brīva peldēšanas veida izvēle.
- nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
- vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
- parasports Sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paraolimpisko spēļu programmā.
- blīve Starplika, ko ievieto divu detaļu saskares vietā, lai nepieļautu (piem., šķīduma, gāzes) noplūdi.
- satelīts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- satelītvalsts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
- visatļautība Stāvoklis, kad (kādā jomā) viss ir atļauts, nav ierobežojumu.
- neatkarība Stāvoklis, kad (kāds, kas) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
- ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā); tas, kas ir šādi ietverts, iekļauts.
- pakļautība Stāvoklis, kad (piem., tauta, valsts) ir pakļauta kādai (parasti svešai) varai.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- apspiestība Stāvoklis, kad nav ļauts brīvi dzīvot, attīstīties; nebrīve.
- sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
- ierauties Strauji ievirzīties (kur iekšā), strauji ievirzīt, piekļaut ķermeni, ķermeņa daļu.
- sacirst Strauji, cieši sakļaut; strauji, ar sitienu sakļaut.
- sacirsties Strauji, cieši sakļauties; strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- piesukāt Sukājot pieglaust (matus), piekļaut (pie kā, kam klāt).
- vāls Šādā joslā nopļautā zāle, labība u. tml.
- trāpīt Šaujot, metot, virzot ko, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, mērķi, ievirzās objektā, mērķī.
- uzticams Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
- uzticīgs Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
- iekārts Tāds, kam galvenie nesošie elementi pakļauti tikai stiepei.
- uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
- piederīgs Tāds, kas (kam) pieder, ir iekļauts (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- legāls Tāds, kas atbilst likumam, ir oficiāli atļauts.
- atkarīgs Tāds, kas atrodas kāda varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
- stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- represēts Tāds, kas bijis pakļauts represijām.
- nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiāli aizliegts; tāds, kas pastāv, notiek, ko veic neatļauti, nelikumīgi.
- šķīsts Tāds, kas ir atļauts lietošanai uzturā.
- tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
- dumpīgs Tāds, kas ir nemierā (ar ko), vēršas (pret ko); tāds, kas aicina citus nepakļauties.
- mirstīgs Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei.
- vecināts Tāds, kas ir pakļauts kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu.
- termāls Tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai; tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe.
- neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā, nav bijis pakļauts apstrādei.
- dzīvniecisks Tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prāta kontrolei.
- padots Tāds, kas kādā (piem., administratīvā, ekonomiskā) sistēmā ir pakārtots augstākam posmam, lielākai varai; pakļauts.
- līdzatkarīgs Tāds, kas kopā ar kādu ir pakļauts (kā negatīva, piem., alkoholisma) ietekmei.
- patstāvīgs Tāds, kas nav (kā) pakļautībā, atkarībā; neatkarīgs.
- drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā).
- brīvs Tāds, kas nav apspiests, nav pakļauts svešai varai; neatkarīgs.
- svabads Tāds, kas nav apspiests, pakļauts svešai varai; brīvs (1).
- aizliegt Tāds, kas nav atļauts; tāds, ko nedrīkst izmantot, lietot.
- neapstrādāts Tāds, kas nav bijis pakļauts agrotehniskai darbībai.
- nelikumīgs Tāds, kas nav likumīgs; neatļauts, prettiesisks.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, bet ir intuīcijas, instinktu vadīts.
- neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- akls Tāds, kas nav pakļauts prāta kontrolei.
- ekskluzīvs Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
- nesankcionēts Tāds, kas nav sankcionēts, kam nav dota atļauja; neatļauts.
- pretlikumīgs Tāds, kas neatbilst likumam; neatļauts; nelikumīgs.
- neatkarīgs Tāds, kas neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
- zemletes Tāds, kas oficiāli nav nopērkams (par preci); tāds, kas saistīts ar slepenu, neatļautu tirdzniecību.
- aizbilst Tāds, kas pakļauts aizbildnībai.
- nelegāls Tāds, kas ražots, iegūts nelikumīgā, neatļautā veidā.
- nelietīgs Tāds, ko nedrīkst darīt; neatļauts.
- nepieļaujams Tāds, ko nedrīkst pieļaut, ar ko nedrīkst samierināties.
- pieļaujams Tāds, ko var pieļaut, atļaut.
- ekskluzīvs Tāds, ko visi nevar atļauties, iegādāties; ļoti dārgs.
- savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
- saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
- zaglīgs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam; tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu.
- palatāls Tāds, kuru izrunājot mēles muguras daļa tiek piekļauta cietajām aukslējām.
- nedrošs Tāds, uz ko nevar paļauties, kam nevar ticēt.
- drošs Tāds, uz ko var paļauties; tāds (ražojums, ierīce u. tml.), kas darbojas bez kļūmēm, avārijām.
- pārtēriņš Tas, kas ir iztērēts lielākā apjomā, nekā noteikts, atļauts.
- aizliegtais auglis tas, kas ir kārdinošs, bet nav atļauts.
- (pārāk) dārgs prieks tas, ko nevar atļauties (piem., līdzekļu trūkuma dēļ).
- cenzūra Tekstu, filmu u. tml. pārbaude, lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
- sadaļa Tematiski apvienota teksta daļa (parasti ar iekļautām vairākām nodaļām).
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
- atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
- uzticēties Ticēt (kādam), paļauties (uz kādu), ka (tam) iespējams izpaust, piemēram, noslēpumu.
- silt Tiekot karsētam, pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetu).
- nokarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, sasniegt augstu temperatūru, kļūt ļoti karstam.
- sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam.
- inerce Tieksme, tendence saglabāt iepriekšējo stāvokli, nepieļaut izmaiņas, rīkoties pa vecam vai tā kā citi.
- aiz slēgtām durvīm tikai oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piem., par sapulci, tiesas sēdi).
- fotografēties Tikt fotografētam, ļaut sevi fotografēt.
- izkārtoties Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem, par mākslas darba sastāvdaļām, elementiem).
- nākt Tikt pakļautam (kādai darbībai).
- saņemt Tikt pakļautam (kādai fiziskai iedarbībai).
- dabūt Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
- saņemt Tikt pakļautam (piem., kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi.
- sildīties Tikt pakļautam siltuma iedarbībai.
- atbildēt Tikt pakļautam tiesas procesam.
- stāties ceļā (kādam, kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
- uzbungot Trokšņojot, skaļi rosoties u. tml., pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
- brīvais tulkojums tulkojums, kurā pieļautas dažas atkāpes no oriģinālvalodas (piem., pēc formas, stila u. tml.).
- saturēt Turot (kādu), nepieļaut, ka (tas) kustas, virzās; turot spēt panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
- noturēt Turot neļaut kustēties, virzīties; turot apstādināt.
- literarizēt Tuvināt daiļdarba formai, tā raksturīgām īpatnībām; iekļaut daiļdarbā.
- noslogot Uzlikt virsū (kam) slogu; pakļaut (ko) smaguma iedarbībai.
- uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Uzmanīt, sargāt (piemēram, īpašumu), lai nepieļautu, ka (to) posta, piesavinās u. tml.
- uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- spļaudīt Vairākkārt spļaut.
- spļaudīties Vairākkārt spļaut.
- savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits (parasti ievērojami) palielinās.
- šarmēt Valdzināt, pakļaut savam šarmam (kādu).
- kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
- karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
- valstspilsēta Valsts pakļautības pilsēta ar savu pašvaldību.
- mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt.
- minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi.
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- pārvārīt Vārot pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu, citā; salikt.
- uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pakļaut, arī nonāvēt.
- kristīt Veikt kristības ceremoniju; pakļaut (kādu) kristībai.
- svītrot Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
- ievērpt Vērpjot iekļaut (pavedienā).
- brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
- saglaust Viegli sakļaut (ķermeņa daļas).
- glaust Viegli, maigi kļaut (piem., ķermeņa daļu pie kā).
- glausties Viegli, maigi kļauties (pie kā, kam klāt).
- spēlēties ar dzīvību vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
- spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
- laist Virzīt, arī ļaut virzīties (priekšmetam noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (piem., par augiem); tiekot grieztam, pļautam, krist.
- nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi; ļauties mazdūšībai, izmisumam.
- tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
- pāržāvēt Žāvējot pieļaut, ka (kas) pārāk izžūst.
ļaut citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV