nokvēpināt
nokvēpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
nokvēpināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Kvēpinot panākt, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
PiemēriNokvēpināt stikla gabalu.
1.1.Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem, netīrumiem.
PiemēriSienas nokvēpinātas pavisam melnas.