sagulēt
sagulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju darbības vārds; intransitīvs
1.Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriMierīgi sagulēt līdz rītam.
- Mierīgi sagulēt līdz rītam.
1.1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
PiemēriSagulēt pa gultu visu pēcpusdienu.
- Sagulēt pa gultu visu pēcpusdienu.
- Sagulēju slims divas nedēļas.
Stabili vārdu savienojumiSagulēt slimnīcā.
- Sagulēt slimnīcā — ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
2.Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
PiemēriTeltī var sagulēt trīs cilvēki.
- Teltī var sagulēt trīs cilvēki.
- Šaurajā gultā divi nevar sagulēt.
3.transitīvs Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
PiemēriSagulēta gulta.
- Sagulēta gulta.
- Sagulēti un saņurcīti palagi.
3.1.Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
PiemēriSagulēts apģērbs.
- Sagulēts apģērbs.
- Sagulēta frizūra.
- Seja sagulēta svītraina.
4.formā: trešā persona Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
PiemēriIlgu laiku ūdenī sagulējis ozola stumbrs.
- Ilgu laiku ūdenī sagulējis ozola stumbrs.
- Manuskripts sagulēja izdevniecībā vairākus gadus.