Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sagumt
sagumt -gumstu, -gumsti, -gumst, pag. -gumu darbības vārds; intransitīvs
1.Salīkt, saliekties; pazaudēt staltu, stingru stāju.
PiemēriSagumt uz priekšu.
  • Sagumt uz priekšu.
  • Viņš sēž sagumis un bēdīgs.
  • Sieviete stāv sagurusi un sagumusi.
  • pārnestā nozīmē Zem sniega smaguma sagumusi egle.
1.1.Noslīgt; saļimt.
PiemēriIevaidēties un sagumt.
  • Ievaidēties un sagumt.
1.2.Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
Stabili vārdu savienojumiSagumt sevī.
  • Sagumt sevī — kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
1.3.pārnestā nozīmē Sašķiebties.
PiemēriSagumis šķūnis.
  • Sagumis šķūnis.
  • Mājele sagumusi zemē.