sagulēt
sagulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju intransitīvs, darbības vārds
1.Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriMierīgi sagulēt līdz rītam.
1.1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
PiemēriSagulēt pa gultu visu pēcpusdienu.
Stabili vārdu savienojumiSagulēt slimnīcā.
2.Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
PiemēriTeltī var sagulēt trīs cilvēki.
3.transitīvs Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
PiemēriSagulēta gulta.
3.1.Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
PiemēriSagulēts apģērbs.
4.formā: trešā persona Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
PiemēriIlgu laiku ūdenī sagulējis ozola stumbrs.