Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
saguldīt
saguldīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Apguldīt (vairākus, daudzus).
PiemēriSaguldīt kāziniekus istabā uz grīdas.
  • Saguldīt kāziniekus istabā uz grīdas.
1.1.Apbedīt, apglabāt.
PiemēriSaguldīt kritušos brāļu kapā.
  • Saguldīt kritušos brāļu kapā.
2.Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ganībās apguļas.
PiemēriGans lopus saguldījis.
  • Gans lopus saguldījis.
2.1.Novietot guļus (vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriUz segas saguldītas vāzes, krūkas, podi.
  • Uz segas saguldītas vāzes, krūkas, podi.
3.Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
PiemēriVisu naudu saguldīt bankā.
  • Visu naudu saguldīt bankā.