sagūstīt
sagūstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Saņemt gūstā (ko).
PiemēriSagūstīt karavīru.
- Sagūstīt karavīru.
- Sagūstīt teroristu dzīvu vai mirušu.
- Pirāti sagūsta tankkuģi.
2.Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
PiemēriSagūstīt noziedznieku.
- Sagūstīt noziedznieku.
2.1.Noķert, notvert (parasti savvaļas dzīvnieku).
PiemēriSagūstīt putnu.
- Sagūstīt putnu.
2.2.pārnestā nozīmē Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
PiemēriMīlestības sagūstīts.
- Mīlestības sagūstīts.