pakārtojums
pakārtojums [pakā̀rtuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pakļautība (svarīgākajam, plašākajam), atkarība (no svarīgākā).
PiemēriPiedāvājuma pakārtojums iedzīvotāju vajadzībām.
2.joma: valodniecība Sakars starp neatkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu) un atkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu).
PiemēriTiešais pakārtojums.