Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pakāpties
pakāpties -kāpjos, -kāpies, -kāpjas, pag. -kāpos darbības vārds; atgriezenisks
1.Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
PiemēriPakāpties kalnā.
  • Pakāpties kalnā.
  • Pakāpties stāvajā krasta nogāzē.
  • Pakāpties pa torņa kāpnēm vēl augstāk.
1.1.Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
PiemēriPakāpties uz krēsla.
  • Pakāpties uz krēsla.
  • Pakāpties uz celma.
  • Pakāpties uz žoga.
  • Pakāpties, lai aizsniegtu augšējo plauktu.
1.2.pārnestā nozīmē Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) – par debess spīdekļiem; izplatoties pavirzīties (uz augšu).
PiemēriSaule pakāpusies zenītā.
  • Saule pakāpusies zenītā.
  • Dūmi pakāpjas vēl augstāk.
1.3.pārnestā nozīmē Pavirzīties uz augšu (piem., sporta spēļu turnīra rezultātu vērtējumā).
PiemēriPakāpties uz augšu turnīra tabulā.
  • Pakāpties uz augšu turnīra tabulā.
  • Uzvara ļauj pakāpties uz 2. vietu.
1.4.pārnestā nozīmē Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
PiemēriPilsēta pakāpusies uz deviņiem pakalniem.
  • Pilsēta pakāpusies uz deviņiem pakalniem.
2.Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
PiemēriPakāpties sānis un palaist pretimnācēju garām.
  • Pakāpties sānis un palaist pretimnācēju garām.
  • Neviļus pakāpties soli atpakaļ.