pakārties
pakārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros darbības vārds; atgriezenisks
1.Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
PiemēriIzmisumā pakārties.
- Izmisumā pakārties.
- Beigt dzīvi pakaroties.
2.Krītot aizķerties (kur, aiz kā) un palikt karājoties.
PiemēriMeitas vainags ar pirmo sviedienu pakaras zaros.
- Meitas vainags ar pirmo sviedienu pakaras zaros.
- Lakats pakāries egles zarā.