Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
godīgs
godīgs [gùodîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
godīga [gùodîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
godīgi [gùodîgi] apstākļa vārds
godīgums [gùodîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tikumīgs, apzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGodīgs cilvēks.
  • Godīgs cilvēks.
  • Godīgs ierēdnis.
  • Godīga mājkalpotāja.
  • Godīgi veikt savu darbu.
1.1.Patiess, atklāts.
PiemēriGodīga atbilde.
  • Godīga atbilde.
  • Godīgi atzīties.
1.2.Atļauts, likumīgs.
PiemēriVisu panākt ar godīgu darbu.
  • Visu panākt ar godīgu darbu.
  • Cīnīties ar godīgiem līdzekļiem.
  • Iegūt īpašumu godīgā ceļā.
2.Tāds, kas ir pieklājīgs, kārtīgs; paklausīgs.
PiemēriGodīgs bērns.
  • Godīgs bērns.
  • Godīgi uzvesties.
3.Pietiekami labs.
PiemēriTīri godīga peļņa.
  • Tīri godīga peļņa.
  • "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"