paklausīgs
paklausīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
paklausīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
paklausīgi apstākļa vārds
paklausība lietvārds; sieviešu dzimte
paklausīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas pakļaujas citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
PiemēriPaklausīgs dēls.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPaklausīgi darīt, ko liek.
1.2.Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, izturas cilvēkam vēlamā veidā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPaklausīgs suns.
1.3.pārnestā nozīmē Tāds, ko var veiksmīgi lietot, izmantot; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVadītājam paklausīga mašīna.