godība
godība [gùodĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas (piem., materiālās vērtības, apģērbs), kas apliecina noteiktu labklājības līmeni, materiālo vai sabiedrisko stāvokli; noteikta labklājības līmeņa, materiālā vai sabiedriskā stāvokļa pierādījums.
PiemēriTā paiet pasaules godība.
- Tā paiet pasaules godība.
- Senās godības paliekas.
Stabili vārdu savienojumiVisā (savā) godībā.
- Visā (savā) godībā — visā pilnībā.
2.Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
PiemēriJūsu godība!
- Jūsu godība!