godīgs
godīgs [gùodîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
godīga [gùodîga] -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
godīgi [gùodîgi] apstākļa vārds
godīgums [gùodîgùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tikumīgs, apzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGodīgs cilvēks.
1.1.Patiess, atklāts.
PiemēriGodīga atbilde.
1.2.Atļauts, likumīgs.
PiemēriVisu panākt ar godīgu darbu.
3.Pietiekami labs.
PiemēriTīri godīga peļņa.