Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pieplacināt
pieplacināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Padarīt mazliet plakanu.
PiemēriKotletes ar karoti pieplacina un cep no abām pusēm brūnas.
  • Kotletes ar karoti pieplacina un cep no abām pusēm brūnas.
  • Pieplacināta automašīnas virsbūve.
1.1.Padarīt (ko) plānāku.
PiemēriSaulītes pieplacināts sniegs.
  • Saulītes pieplacināts sniegs.
2.Piespiest, piekļaut (pie kā, kam klāt).
PiemēriLabība pieplacināta pie zemes.
  • Labība pieplacināta pie zemes.
  • Smagās lietavas pieplacinājušas sējumus.