ekskluzīvs
ekskluzīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ekskluzīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
ekskluzīvi apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
PiemēriEkskluzīva iespēja.
- Ekskluzīva iespēja.
- Ekskluzīvas tiesības.
1.1.Tāds, ko nepublicē, nerāda, neraida citur.
PiemēriEkskluzīva intervija.
- Ekskluzīva intervija.
2.Tāds, ko visi nevar atļauties, iegādāties; ļoti dārgs.
PiemēriEkskluzīvs apģērbs.
- Ekskluzīvs apģērbs.
- Ekskluzīvu preču veikals.
- Ekskluzīva automašīna.
Cilme:No angļu exclusive, kam pamatā latīņu exclusivus ‘izslēgts’.