eksistēt
eksistēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pastāvēt, būt.
PiemēriEksistēt telpā un laikā.
- Eksistēt telpā un laikā.
- Vai melnie caurumi eksistē?
- Organizācija turpināja eksistēt un darboties.
- Kompānija eksistē jau vairāk nekā 10 gadus.
- Eksistē dažādi viedokļi par šo jautājumu.
1.1.Būt dzīvam; dzīvot.
PiemēriMēs esam cilvēki, kas vēlas dzīvi dzīvot nevis tikai eksistēt.
- Mēs esam cilvēki, kas vēlas dzīvi dzīvot nevis tikai eksistēt.
- Eksistēt no paša līdzekļiem.
Cilme:No franču exister, kam pamatā latīņu existere ‘rasties, izcelties’.