Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
eksistēt
eksistēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pastāvēt, būt.
PiemēriEksistēt telpā un laikā.
  • Eksistēt telpā un laikā.
  • Vai melnie caurumi eksistē?
  • Organizācija turpināja eksistēt un darboties.
  • Kompānija eksistē jau vairāk nekā 10 gadus.
  • Eksistē dažādi viedokļi par šo jautājumu.
1.1.Būt dzīvam; dzīvot.
PiemēriMēs esam cilvēki, kas vēlas dzīvi dzīvot nevis tikai eksistēt.
  • Mēs esam cilvēki, kas vēlas dzīvi dzīvot nevis tikai eksistēt.
  • Eksistēt no paša līdzekļiem.
Cilme:No franču exister, kam pamatā latīņu existere ‘rasties, izcelties’.