ekskluzīvs
ekskluzīvs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
ekskluzīva -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
ekskluzīvi apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
PiemēriEkskluzīva iespēja.
1.1.Tāds, ko nepublicē, nerāda, neraida citur.
PiemēriEkskluzīva intervija.
2.Tāds, ko visi nevar atļauties, iegādāties; ļoti dārgs.
PiemēriEkskluzīvs apģērbs.
Cilme:No angļu exclusive, kam pamatā latīņu exclusivus ‘izslēgts’.