ārkārtējs
ārkārtējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ārkārtēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
ārkārtēji apstākļa vārds
1.Negaidīts, neparedzēts, neparasts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
PiemēriĀrkārtējs notikums, gadījums.
- Ārkārtējs notikums, gadījums.
- Ārkārtēji apstākļi, uzdevumi.
- Atrasties ārkārtējā situācijā.
2.Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības, arī paredzēts īpašam nolūkam.
PiemēriĀrkārtējs kongress.
- Ārkārtējs kongress.
- Ārkārtējā sēde, sapulce.
- Rīkot ārkārtēju sanāksmi.
Stabili vārdu savienojumiĀrkārtējais un pilnvarotais vēstnieks.
- Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks — joma: politika vēstnieks, kas pārstāv savu valsti un valsts galvu personīgi pie citas [ārvalsts] valsts galvas.