ārkārtīgs
ārkārtīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ārkārtīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
ārkārtīgi apstākļa vārds
1.Neparasts, nepiedzīvots, sevišķs; ārkārtējs1.
PiemēriĀrkārtīgs atgadījums.
- Ārkārtīgs atgadījums.
- Ir noticis kaut kas ārkārtīgs.
- Viņa uzvedībā nav nekā ārkārtīga.
2.Ļoti liels, milzīgs.
PiemēriĀrkārtīgs uztraukums, prieks, nemiers.
- Ārkārtīgs uztraukums, prieks, nemiers.
- Ārkārtīgas darba spējas.
- Strādāt ar ārkārtīgu atbildību.
- Sajust ārkārtīgas sāpes.
- Atrasties ārkārtīgi smagos apstākļos.
- Uzvesties ārkārtīgi nepieklājīgi.