novaktēt sarunvaloda
novaktēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
PiemēriGrūti visus trīs bērnus novaktēt.
- Grūti visus trīs bērnus novaktēt.
2.Vērojot, uzmanot ieraudzīt, sastapt (ko).
PiemēriNovaktēt medījumu.
- Novaktēt medījumu.
- Novaktēt un pieķert zagļus.
2.1.Novērojot pamanīt.
PiemēriViņi novaktēja, ka saimnieku nav mājās.
- Viņi novaktēja, ka saimnieku nav mājās.
3.Sagaidīt.
PiemēriNovaktēt izdevīgu brīdi.
- Novaktēt izdevīgu brīdi.
- Novaktēt, kad nav neviena istabā.