sagaidīt
sagaidīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku).
PiemēriIlgi gaidījām un beidzot pārdevēju sagaidījām.
1.1.Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
PiemēriSagaidīt radinieku lidostā.
1.2.Reaģēt (ar kādu izturēšanos) uz (kāda) ierašanos.
PiemēriPatēvs meiteni mājās sagaida ar pārmetumiem.
2.Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
PiemēriPieturā sagaidīt autobusu.
3.Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
PiemēriRezultāti nav tik slikti, kā varēja sagaidīt.
4.formā: trešā persona Būt paredzamam, gaidāmam.
PiemēriGripas izplatību var sagaidīt janvārī.
4.1.Būt, atklāties pēc (kāda) ierašanās (piem., par apstākļiem).
PiemēriTevi šeit sagaida grūts darbs.