sagadīties
sagadīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
PiemēriVienlaikus sagadījās vairāki svarīgi darbi.
- Vienlaikus sagadījās vairāki svarīgi darbi.
- Konference sagadās vienā laikā ar sanāksmi.
- Sagadījās tādi apstākļi, ka nevarēju atbraukt.
1.1.Notikt, būt (parasti reizēm, dažkārt).
PiemēriSagadījās tā, ka nepareizi ievadīju kodu.
- Sagadījās tā, ka nepareizi ievadīju kodu.
- Sagadījās, ka laika apstākļi bija ideāli.
- Sagadījās aizkavēšanās.
2.Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
PiemēriPie durvīm sagadījos kopā ar kaimiņu.
- Pie durvīm sagadījos kopā ar kaimiņu.
- Sagadīties kopā vienā pasākumā.
- Skatītāju zālē mēs sagadījāmies blakus.