novalkāt
novalkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
PiemēriNovalkāt apavus.
- Novalkāt apavus.
- Novalkāts apģērbs.
- Novalkātas drēbes.
- Veca, novalkāta cepure.
1.1.Valkāt, nēsāt (ko kādu laikposmu).
PiemēriNovalkāt mēteli vairākus gadus.
- Novalkāt mēteli vairākus gadus.
- Novalkāju kurpes divus gadus.
2.Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
PiemēriNovalkātas tēmas.
- Novalkātas tēmas.
- Novalkāti vārdi.