Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
novalkāt
novalkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
PiemēriNovalkāt apavus.
1.1.Valkāt, nēsāt (ko kādu laikposmu).
PiemēriNovalkāt mēteli vairākus gadus.
2.Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
PiemēriNovalkātas tēmas.