izsmērēt
izsmērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
izsmērēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Izciest (parasti no iekšpuses).
PiemēriIzsmērēt veidni ar eļļu.
1.1.Ziežot izlietot.
PiemēriIzsmērēt visu apavu krēmu vienā reizē.
2.Panākt, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs.
PiemēriIzsmērēti burti.
Stabili vārdu savienojumiKā izsmērēts.