stāvēt
stāvēt stāvu, stāvi, stāv, pag. stāvēju darbības vārds; intransitīvs
1.Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
PiemēriBērns jau stingri stāv uz kājām.
- Bērns jau stingri stāv uz kājām.
- Stāvēt taisni, stalti.
- Stāvēt ar paceltu galvu.
- Stāvēt uz pirkstgaliem.
Stabili vārdu savienojumiStāv kā svece. Stāvēt uz galvas.
- Stāv kā svece — saka par stalti stāvošu cilvēku.
- Stāvēt uz galvas — atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz galvas.
- Stāvēt uz rokām — atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz rokām.
1.1.Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
PiemēriStāvēt pagalmā.
- Stāvēt pagalmā.
- Stāvēt pārpildītā autobusā.
- Stāvēt rindā pie biļešu kases.
1.2.Stāvot būt, atrasties (kur, kādā vietā, kā tuvumā, piem., lai ko veiktu).
PiemēriStāvēt pie plīts un cept.
- Stāvēt pie plīts un cept.
- Stāvēt pie slimnieka gultas un dot zāles.
- Stāvēt godasardzē.
1.3.Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
PiemēriSuns stāv pie durvīm.
- Suns stāv pie durvīm.
- Govs stāv ganībās un mauj.
2.formā: trešā persona Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
PiemēriVilciens stāv stacijā dažas minūtes.
- Vilciens stāv stacijā dažas minūtes.
- Ostā stāvēja vairāki kuģi.
- Ceļmalā stāv automašīna ar bojātu riepu.
2.1.Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām).
PiemēriMotors stāv, nevar iedarbināt.
- Motors stāv, nevar iedarbināt.
2.2.Šķietami vai reāli nepārvietoties, arī atrasties kādā vidē (par parādībām dabā).
PiemēriSaule jau stāv zemu pie horizonta.
- Saule jau stāv zemu pie horizonta.
- Rīta rasa pļavā stāv ilgi.
3.formā: trešā persona Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
PiemēriIstabas vidū stāv galds.
- Istabas vidū stāv galds.
- Pie sienas stāv dīvāns.
- Grāmatas stāv plauktā.
3.1.Tikt glabātam, glabāties.
PiemēriKartupeļi ziemā stāv pagrabā.
- Kartupeļi ziemā stāv pagrabā.
- Augļi stāv ledusskapī.
3.2.Būt rakstītam, iekļautam tekstā.
PiemēriTeikuma priekšmets latviešu valodā stāv pirms izteicēja.
- Teikuma priekšmets latviešu valodā stāv pirms izteicēja.
Stabili vārdu savienojumiStāv rakstīts.
- Stāv rakstīts — ir (kur, piem., Bībelē) rakstīts.
3.3.Tikt turētam, atrasties (kur) – par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs stāv stallī.
- Zirgs stāv stallī.
- Govis stāv kūtī.
- Suns stāvēja blakus saimniekam.
4.formā: trešā persona Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
PiemēriVeļa stāv nemazgāta.
- Veļa stāv nemazgāta.
- Tīrums stāv neapstrādāts.
5.Atrasties atvērtā vai aizvērtā stāvoklī.
PiemēriLogs stāv vaļā.
- Logs stāv vaļā.
- Durvis stāv pusvirus.
- Vīrietim žakete stāv vaļā.
- Skapis stāv aizslēgts.
6.formā: trešā persona Atbilst ķermenim pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
PiemēriKleita uz meitenes auguma stāv eleganti.
- Kleita uz meitenes auguma stāv eleganti.
- Jaunais mētelis stāv labi.
Stabili vārdu savienojumiStāv kā uzliets.
- Stāv kā uzliets — saka, ja apģērbs ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
Stabili vārdu savienojumiGovs stāv ciet. Kaut vai uz galvas stāvēt. Kā es te stāvu. Kā stabs (stāv). Stāv kā bilde.
- Govs stāv ciet — govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
- Kaut vai uz galvas stāvēt idioma — ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
- Kā es te stāvu idioma — sarunvaloda saka, ko kategoriski apgalvojot.
- Kā stabs (stāv) idioma — saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
- Stāv kā bilde idioma — saka par kādu, kas neko nedara, ir bezdarbīgs.
- Stāv kā sālstabs idioma — sastingt, stāvēt nekustīgi (piem., aiz bailēm, pārsteiguma).
- Stāv kā stabs idioma — saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
- Stāvēt (kam) pāri idioma — 1. Saprātīgi, godprātīgi attiekties, izturēties (pret ko, arī kādu).2. Būt nozīmīgākam, vērtīgākam, pārākam.
- Stāvēt acīs idioma — atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- Stāvēt acu priekšā idioma — atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- Stāvēt ar vienu kāju kapā idioma — sarunvaloda saka, ja paredzama drīza nāve.
- Stāvēt atmiņā idioma — būt atmiņā.
- Stāvēt bezdibeņa malā idioma — būt ļoti grūtā situācijā.
- Stāvēt blakus idioma — būt līdzvērtīgam.
- Stāvēt blakus (kādam, kam) idioma — būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- Stāvēt ceļā idioma — 1. Aizšķērsot ceļu.2. Kavēt, traucēt.
- Stāvēt kaktā — tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu).
- Stāvēt klāt (kādam) idioma — pasargāt (kādu), palīdzēt (kādam) grūtā brīdī.
- Stāvēt klusu — sarunvaloda klusēt.
- Stāvēt krustcelēs idioma — atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- Stāvēt krustceļos idioma — atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- Stāvēt kūmās — 1. Būt par kūmu (kristībās).2. Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
- Stāvēt līdzās idioma — būt līdzvērtīgam.
- Stāvēt līdzās (kādam, kam) idioma — būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- Stāvēt malā idioma — nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- Stāvēt mierā idioma — 1. Stāvēt nekustīgi; būt nekustīgam.2. Nedarboties, nerunāt.
- Stāvēt nomaļus idioma — nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- Stāvēt pie (kā) šūpuļa idioma — veicināt kā rašanos, veidošanos.
- Stāvēt pie sirds idioma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- Stāvēt prātā idioma — būt atmiņā.
- Stāvēt priekšā idioma — būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- Stāvēt tālu (no kā) idioma — 1. Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes.2. Nebūt saistītam (ar ko).3. Neatbilst, nelīdzināties (kam).
- Stāvēt tuvu (kam) idioma — 1. Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).2. Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- Stāvēt un krist idioma — būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- Stāvēt uz savām kājām idioma — būt patstāvīgam.
- Stāvēt uz vietas idioma — neattīstīties, nemainīties.
- Stāvi pie ratiem! idioma — sarunvaloda saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
- Stāvošs darbs — darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
- Tāds kā stāv idioma — nesagatavojies, nepārģērbies u. tml.
- Vezums stāv uz vietas idioma — saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
- Zobi vaļā vien stāv sarunvaloda — saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.