Paplašinātā meklēšana

Meklējam stāvēt.

Atrasts vārdos (17):

Atrasts vārdu savienojumos (33):

Atrasts skaidrojumos (140):

sardze Aizstāvēt (ko), rūpēties (par ko).
aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
nostāvēt Atrasties stāvus, stāvēt (kādu laiku).
būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
putēt Bankrotēt, beigt pastāvēt.
nozust Beigt pastāvēt, izbeigties, izzust.
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
piederēties Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
salt Būt, pastāvēt salam, aukstumam.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
elpot Būt, pastāvēt.
mājot Būt, pastāvēt.
zaigot Būt, pastāvēt.
reprezentēties Būt, tikt pārstāvētam (kur); parādīt sevi (ar ko).
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
iztikt Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
būt Eksistēt, pastāvēt.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
grūt Iet bojā, beigt pastāvēt.
sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
nostāvēties Ilgāku laiku stāvēt (kur) vai ilgi būt, atrasties (kādā vietā).
izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt.
gaist Ilgi nepastāvēt, pamazām zust, pārstāt būt.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopu).
izšķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
izirt Izbeigt pastāvēt (par vienotu cilvēku kopu).
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās.
pazust Izbeigt pastāvēt; izgaist.
pāriet Izbeigties, vairs nepastāvēt.
aiziet pa pieskari izjukt, izirt, salūzt, beigt pastāvēt.
izputēt Izjukt; izbeigt pastāvēt.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
sadugt Kļūt smacīgam; sastāvēties.
sēdēt Labi piegulēt augumam, piestāvēt (par apģērbu).
nostāvināt Likt nostāvēties (2).
stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
pastāvēt Neilgu laiku stāvēt; neilgu laiku stāvēt (kādā veidā).
tuvu Nelielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
sabrukt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
sagrūt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
jukt Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
laukā Norāda, ka (kas) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vēlams.
ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
paputēt Pajukt, izbeigt pastāvēt.
izzust Pakāpeniski beigt pastāvēt (par parādībām dabā).
rietēt Pakāpeniski zust, beigt pastāvēt.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zūd, beidz pastāvēt; pakāpeniski iznīcināt.
sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zūd, beidz pastāvēt.
izjaukt Panākt, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
reprezentēt Pārstāvēt; parādīt.
nozust no skatuves pārtraukt savu darbību, beigt pastāvēt.
būt Pastāvēt (kā daļai pie kā).
iesniegties Pastāvēt (kādā laika posmā, no kāda laika posma).
noturēties Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
gruzdēt Pastāvēt slēpti, apspiesti (par psihisku stāvokli, jūtām).
būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
slēpties Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
eksistēt Pastāvēt, būt.
noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
pieturēties Pastāvēt, ilgt (par laikapstākļiem).
turēties virs ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
turēties uz ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
profilēt Pastāvēt.
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
doktorands Persona, kas izstrādā un gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju.
prasība Pieteikums tiesā ar nolūku aizstāvēt savas tiesības vai intereses.
kavēties Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
aizsardzība Rīcība, pasākumi, lai aizstāvētu vai aizsargātu pret ko, no kā.
noturēties Saglabāt (iegūto) stāvokli; būt, pastāvēt (esošajā stāvoklī kādu laiku).
dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piem., kāda atmiņā, domās, jūtās).
turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku.
kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.
dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve; saka, ja kas drīz beigs pastāvēt.
Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
tālums Samērā tālu (atrasties, pastāvēt, norisēt).
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
stāv kā sālstabs sastingt, stāvēt nekustīgi (piem., aiz bailēm, pārsteiguma).
ilgmūžība Spēja nodzīvot ilgu, garu mūžu; spēja būt, pastāvēt ilgu laiku.
dzīvotspēja Spēja pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
dzīvotspēks Spēja pastāvēt, izturēt (nelabvēlīgos apstākļos).
nostāvēt Spēt stāvēt, atrasties (kādā stāvoklī).
stutēt sienas stāvēt pie sienas, parasti balstoties pret to (par cilvēkiem).
izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā); stāvot (rindā), sagaidīt savu kārtu.
pārstāvība Stāvoklis, kad (kas) ir pārstāvēts (kur), darbojas (kā) vārdā, aizstāv (kā) intereses; pārstāvniecība.
nepieciešams Tāds, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt, pastāvēt.
nesavienojams Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, kas tas nevar pastāvēt kopā, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nesamazinās, nebeidz pastāvēt.
vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
ilgtspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši.
ilgspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, norisināties samērā ilgu laika posmu.
oligotrofs Tāds, kas var eksistēt, pastāvēt barības vielām nabadzīgos apstākļos.
pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
subjektīvās tiesības tiesību subjektam no objektīvām tiesībām piešķirts tiesisks pilnvarojums jeb tiesiska iespēja, ko tas var izlietot savās interesēs un aizstāvēt ar tiesiskiem līdzekļiem.
konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
privātsektors Valsts ekonomikas daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
dielektriķis Viela, kas slikti vada elektrisko strāvu un kurā var pastāvēt elektriskais lauks.
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties.
mīdīties uz vietas Virzīties ļoti lēni vai stāvēt uz vietas.
noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.

stāvēt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

stāvēt

LLVV

stāvēt

MEV

stãvêt