nostādīt
nostādīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
PiemēriNostādīt ierindā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
PiemēriNostādīt savu sarunu biedru neērtā situācijā.
3.Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
PiemēriPriekšzīmīgi nostādīta lauku saimniecība.
4.Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
PiemēriNostādīt svarus līdzsvarā.
Stabili vārdu savienojumiNostādīt asumu. Nostādīt balsi.
5.Stādot (augus), aizņemt (kādu vietu, platību ar tiem); sastādīt (ko kādā vietā, platībā).
PiemēriNostādīt gar žogu tūjas.
Stabili vārdu savienojumiNostādīt uz kājām.