nospurgt
nospurgt -spurdzu, -spurdz, -spurdz, pag. -spurdzu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
PiemēriPutns nospurdz zemē.
- Putns nospurdz zemē.
- pārnestā nozīmē Meitene nospurdz no palodzes.
2.Spurdzot nosmiet, nosmieties.
PiemēriViņa tikai nospurdz par maniem draudiem.
- Viņa tikai nospurdz par maniem draudiem.
- Kāda sieviete nospurdza, citas klusēja.