nosprostot
nosprostot [nùospruôstuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
nosprostoties darbības vārds; atgriezenisks
nosprostojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Radot šķērsli, kavēt, pārtraukt (kā plūsmu, pārvietošanos).
PiemēriNosprostot ūdensstraumi.
- Nosprostot ūdensstraumi.
- Nosprostot satiksmi.
- Trombi nosprosto asinsriti organismā.
- Vētras nolauztie koki nosprostoja transporta kustību uz šosejas.
1.1.Radot šķērsli (kādā vietā), kavēt, pārtraukt plūsmu, pārvietošanos (pa to).
PiemēriNosprostots asinsvads.
- Nosprostots asinsvads.
- Ielas tika nosprostotas ar barikādēm.