Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
rietēt1
rietēt 3. pers. riet, pag. rietēja darbības vārds; intransitīvs
1.Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
PiemēriSaule riet.
1.1.pārnestā nozīmē Pakāpeniski zust, beigt pastāvēt.
PiemēriViņas slava sākusi rietēt.