Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
varēt
varēt varu, vari, var, pag. varēju darbības vārds; transitīvs
1.Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt1.
PiemēriVarēt staigāt, runāt.
  • Varēt staigāt, runāt.
  • Ar viņu var izrunāties par visu.
  • Slimnieks var redzēt murgus.
  • Ko tur var darīt un redzēt?
  • Es tikko varu pavilkt kājas.
  • Es nevaru!
1.1.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriZirgs var pavilkt vezumu.
  • Zirgs var pavilkt vezumu.
  • Glikozi var izmantot cietes sintēzei.
2.formā: trešā persona Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt2.
PiemēriAutomobilis var attīstīt lielu ātrumu.
  • Automobilis var attīstīt lielu ātrumu.
3.formā: trešā persona Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
Stabili vārdu savienojumiDzert var. Ēst var.
  • Dzert var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
  • Ēst var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
4.Drīkstēt.
PiemēriVai var ēst pēc plkst. 18.00?
  • Vai var ēst pēc plkst. 18.00?
Stabili vārdu savienojumi(Var) uzkrist uz galvas. Cirvi var pakārt. Mirdams var ēst. Pirkstiņus var aplaizīt.