varēt
varēt varu, vari, var, pag. varēju transitīvs, darbības vārds
1.Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt1.
PiemēriVarēt staigāt, runāt.
1.1.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriZirgs var pavilkt vezumu.
2.formā: trešā persona Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt2.
PiemēriAutomobilis var attīstīt lielu ātrumu.
3.formā: trešā persona Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
Stabili vārdu savienojumiDzert var. Ēst var.
Stabili vārdu savienojumi(Var) uzkrist uz galvas. Cirvi var pakārt. Mirdams var ēst. Pirkstiņus var aplaizīt.