vārgulis
vārgulis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
vārgule dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
PiemēriStiprinieks vai vārgulis.
1.1.Tas, kas ir vāji attīstīts, vārgs, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
PiemēriMātes augs bija vārgulis.
2.Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
PiemēriTēlot vārguli.