vārguļot
vārguļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
vārgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt1, parasti ilgāku laiku.
PiemēriVecmāmiņa sākusi vārguļot.
1.1.Nīkt, nīkuļot.
PiemēriAugs nezied un vārguļo.