Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vārguļot
vārguļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
vārgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt1, parasti ilgāku laiku.
PiemēriVecmāmiņa sākusi vārguļot.
  • Vecmāmiņa sākusi vārguļot.
  • Bērns vārguļo.
  • pārnestā nozīmē Izglītības sistēma vārguļo.
1.1.Nīkt, nīkuļot.
PiemēriAugs nezied un vārguļo.
  • Augs nezied un vārguļo.
2.Vārgt2, parasti ilgāku laiku.
PiemēriJāvārguļo uz gultas.
  • Jāvārguļo uz gultas.