vārgt
vārgt vārgstu, vārgsti, vārgst, pag. vārgu intransitīvs, darbības vārds
1.Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
PiemēriVārgt ilgu laiku.
1.1.Nīkt, nīkuļot.
PiemēriPuķe vārgst podā.
2.Ilgstoši atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
PiemēriVārgt cietumā.