vārgt
vārgt vārgstu, vārgsti, vārgst, pag. vārgu darbības vārds; intransitīvs
1.Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
PiemēriVārgt ilgu laiku.
1.1.Nīkt, nīkuļot.
PiemēriPuķe vārgst podā.
2.Ilgstoši atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
PiemēriVārgt cietumā.