Paplašinātā meklēšana
Meklējam varēt.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (208):
- pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
- nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
- revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
- izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
- drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
- uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
- pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
- kauties Censties pārvarēt (ko), tikt galā (ar ko).
- nocīnīties pašam ar sevi censties pārvarēt ko sevī.
- kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
- izcīnīt cīņu cīņā (kaujā) uzvarēt.
- izcīnīt kauju cīņā (kaujā) uzvarēt.
- džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
- ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
- kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- iztirgoties Ilgāku laiku, daudz runāt, nevarēt vienoties.
- uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
- tikt uz kājām Izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- reparācija Karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana uzvarētājvalstij.
- uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
- šūpuļa kārts lokana kārts, pie kura piekar šūpuli, lai to varētu šūpot.
- nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt, novērst (ko).
- nokauties Ļoti nopūlēties, nomocīties, cenšoties paveikt (ko), pārvarēt, tikt galā (ar ko).
- nenopriecāties Ļoti priecāties, nevarēt beigt priecāties.
- neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
- kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
- totalizators Naudas spēle, kurā liek likmes par uzvarētājiem sacensībās.
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt to.
- neieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
- nevarēt ieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
- mis Neprecētu sieviešu skaistumkonkursā – uzvarētājas titula sastāvdaļa.
- netikt nekādā galā nevarēt (ko) paveikt, izdarīt.
- pakustināt Nevarēt (nespēt) kustināt.
- nevarēt, nespēt vien nobrīnīties nevarēt beigt brīnīties; ļoti brīnīties.
- nenodzerties Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenolasīties Nevarēt beigt lasīt (piem., par ogu, sēņu lielu daudzumu).
- nevarēt vien nolielīt nevarēt beigt lielīt.
- nevarēt vien nopriecāties nevarēt beigt priecāties.
- nespēt vien nopriecāties nevarēt beigt priecāties.
- nenosmieties Nevarēt beigt smieties.
- neredzēt Nevarēt saskatīt, uztvert, izprast.
- nezināt, kur acis likt no kauna justies ļoti neērti, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- nevarēt Nolieguma darb. --> varēt.
- noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
- noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
- kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības; nostiprināt.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- pieveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
- blefs Paņēmiens kāršu spēlē (piem., pokerā) – spēlētājs ar sliktām kārtīm izliekas, ka var uzvarēt.
- paskriet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet.
- satriekt Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās; sagraut (2).
- sagraut Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās.
- uzveikt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
- gūt virsroku pārspēt kādu, uzvarēt.
- pievārēt Pārspēt, uzvarēt (cīņā, sporta spēlē u. tml.).
- piesmiet Pārspēt, uzvarēt (ko).
- pieveikt Pārspēt, uzvarēt (sporta spēlē).
- padoties Pārstāt pretoties, atzīt sevi par uzvarētu.
- kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- atvairīt Pārvarēt (ko); neļauties (kam).
- nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
- izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā).
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt (parasti ievērojami) savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- saņemt sevi rokās pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- norīt Pārvarēt, ārēji neizpaust (negatīvu emocionālu stāvokli).
- noturēt Pārvarēt, neizpaust (piem., psihisku stāvokli).
- pārmākt Pārvarēt, nomākt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.
- iznest uz saviem pleciem pārvarēt, pārciest grūtības.
- pievārēt Pārvarēt, uzveikt.
- atmest Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
- pārkāpt Pārvarēt.
- ne acu neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- ne aci neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- neaizdarīt ne aci pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt iemigt.
- padzīt Pavājināt, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sarīkot Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
- izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2); nepieciešamā naudas summa vai manta, lai varētu (ko) izpirkt.
- spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
- cīnīties Piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); karot.
- apspēlēt Pieveikt (partneri) šaha, kāršu u. tml. spēlē; uzvarēt.
- sakaut Pieveikt, uzvarēt.
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piem., kāda tieksmi, īpašību).
- saberzt miltos pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
- samalt miltos pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
- superfināls Posms (sporta sacensībās, konkursā u. tml.) pēc finālsacensībām, kurā piedalās (čempionāta, konkursa u. tml.) pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
- trofeja Pretinieka īpašums (piem., ieroči, transportlīdzekļi), ko kara laikā iegūst uzvarētājs.
- griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
- kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
- noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
- deguna riņķis riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).
- Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
- izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties; izmācīt.
- izģērbties Saģērbties (kā); arī pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
- uzvaras garša saka par uzvarētāja pozitīvajām izjūtām.
- saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
- acis aizlipušas saka, kad nevar pārvarēt miegu un ir grūti atvērt acis.
- nokautēt Sakaut, uzvarēt.
- turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- savilkt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- triumfs Senajā Romā – uzvarētāja svinīga iebraukšana galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem.
- žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piem., konkursā, sacensībās, izstādē).
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
- izturēt Spēt pārvarēt, paveikt (piem., uzdevumus, pārbaudījumus).
- turēt Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
- iespēt Spēt, varēt (ko veikt, izraisīt u. tml.).
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) laikus, laicīgi; pagūt.
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
- paspēt Spēt, varēt ierasties pirms (sabiedriskā transportlīdzekļa) atiešanas.
- palocīt Spēt, varēt locīt.
- papīkstēt Spēt, varēt padziedāt, parunāt.
- palocīties Spēt, varēt pieliekties, locīties.
- sazvanīt Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
- parunāt Spēt, varēt runāt.
- patulkot Spēt, varēt tulkot.
- prast Spēt, varēt; mācēt.
- jaudāt Spēt, varēt.
- mācēt Spēt, varēt.
- meistarsacīkstes Sporta sacensības, kas noteiktā sporta veidā notiek reizi gadā un kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
- čempions Sporta sacensību uzvarētājs (sportists vai komanda), pirmās vietas ieguvējs.
- cīņas sports sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētajiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
- favorīts Sportists, kam ir vislielākās izredzes uzvarēt sacensībās.
- sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir pieveikts, uzvarēts.
- uzvara Stāvoklis, kad ir pārvarēts, zudis (kas) nevēlams.
- lauzt Strauji, pēkšņi pārvarēt, apspiest (piem., kādu tieksmi, īpašību).
- rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
- nomatot Šādā veidā uzvarēt (kādu).
- kauss Šādam traukam līdzīgs dekoratīvs izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājam.
- atšaudīties Šaut (parasti uz vajātājiem, ielencējiem u. tml.), lai varētu atkāpties, izbēgt.
- cauri Tā, kā tiek pārvarēts kāds šķērslis.
- peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
- nepārvarams Tāds, kam ir tik spēcīga iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- pārnēsājams Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu).
- portatīvs Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu pārnēsāt, paņemt līdzi – parasti par iekārtu, ierīci.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezbailīgs Tāds, kas nebaidās, spēj pārvarēt bailes; drosmīgs.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iespējams Tāds, kas varētu būt.
- neuzvarams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami uzvarēt, pārspēt bruņotā cīņā.
- neuzvarams Tāds, ko nevar pārspēt, uzvarēt sacensībās, konkursā u. tml.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
- mandātteritorija Teritorija, apgabals, ko pēc Pirmā pasaules kara piešķīra uzvarētājām valstīm.
- forsēt Uzbrukuma laikā pārvarēt (kādu dabisko šķērsli, piem., upi, ezeru).
- svinēt uzvaru uzvarēt (parasti sporta sacensībās) un veikt ar to saistītas neikdienišķas darbības.
- samaukt Uzvarēt (parasti sporta spēlē).
- kāpt uz goda pjedestāla uzvarēt (sacensībās) un tikt apbalvotam.
- sasist Uzvarēt sporta spēlē, sacensībā u. tml.
- jaņi Uzvarēt, pārspēt (kādu).
- ņemt virsroku uzvarēt; gūt virsroku.
- vinnēt Uzvarēt.
- triumfators Uzvarētājs.
- pacelt varēt (spēt) celt.
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
- rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
- cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšoties novērst, pārvarēt (to).
- odorants Viela ar specifisku smaku vai smaržu, ko piejauc, piem., gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdi.
- veikparks Vieta, kas iekārtota, lai varētu nodarboties ar veikbordu.
- misters Vīriešu skaistumkonkursā – uzvarētāja titula sastāvdaļa.
varēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV