griba
griba lietvārds; sieviešu dzimte
1.Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
PiemēriStipra griba.
1.1.Apzināta tieksme, vēlēšanās.
PiemēriGriba strādāt.
Stabili vārdu savienojumiDieva griba. Labas gribas cilvēks.