Paplašinātā meklēšana
Meklējam griba.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (140):
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- manipulēt Ar dažādiem paņēmieniem pakļaut savai gribai.
- patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
- atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
- providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
- rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
- cik (tik) vēderā lien cik gribas (ēst).
- cik (vien, tik) lien cik gribas (parasti ēst).
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
- cik tik ādā lien cik vien gribas.
- cik tikai ādā lien cik vien gribas.
- darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
- individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
- klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
- pravietis Dieva gribas skaidrotājs un sludinātājs.
- pašdisciplīna Disciplīnas attiecināšana uz sevi, tās ievērošana pēc paša gribas.
- testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
- dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
- atdzerties Dzerot pilnīgi remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairāk negribas.
- pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai.
- peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
- izsauciens Emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem.
- uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
- paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
- apetīte Ēstgriba.
- anoreksija Ēstgribas trūkums.
- voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- raksturs Griba, gribasspēks.
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
- brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert tik, cik gribas.
- izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
- apņēmība Īpašība, kas izpaužas kā stingra griba īstenot savus nodomus.
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- dancināt Izrīkot (kādu), liekot izpildīt savas iegribas, vēlmes.
- paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- rijība Liela ēstgriba, apetīte; negausība.
- rijams Liela ēstgriba; apetīte.
- neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
- (ar) gariem zobiem Negribīgi, bez ēstgribas (ēst).
- izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
- untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze.
- kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums.
- pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
- rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
- piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
- paēsties Paēst, parasti tā, ka vairs negribas.
- uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs, valdošs stāvoklis.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- saņemt grožos pakļaut savai gribai, varai.
- pārvaldīt Pakļaut savai varai, gribai, kontrolēt (ko).
- respektēt Pakļauties (kāda) gribai.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, griba, raksturs u. tml.) kļūst stingrs, noteikts.
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas griba, spars.
- piespiest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara pretēji savai gribai, vēlmēm.
- prāts nesas uz jokiem patīk, arī gribas jokot.
- izsaukums Pēkšņs emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
- padoties Piekāpties, pakļauties (piem., kāda gribai).
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
- pieēsties Pilnīgi vai pietiekami paēst, paēst tā, ka vairs negribas.
- par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
- spirināties Pretoties, nepakļauties (kāda) ietekmei, gribai.
- lauzties Pretoties, nepakļauties kāda gribai.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- vienaldzība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgs gribas, darbības, interešu trūkums.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
- patvaļa Rīkošanās pēc paša gribas, pēc saviem uzskatiem, ignorējot likumību, pastāvošos noteikumus; nerēķināšanās ar citiem.
- pieēsties Saēsties (ko) tādā daudzumā, ka vairs negribas.
- mēles galā būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- uz mēles būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- vēders urkšķ saka, ja gribas ēst un vēders rada raksturīgu troksni.
- vēders burkšķ Saka, ja gribas ēst.
- kamols sakāpj kaklā saka, ja gribas raudāt.
- dūša kā miets Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
- niez rokas saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez pirksti saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez nagi saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
- acis krīt ciet saka, ja ļoti gribas gulēt.
- panākt savu sasniegt savu mērķu, ieceru, savas gribas piepildījumu.
- bulīmija Slimīgi palielināta ēstgriba.
- virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- ne atklausīties nevar Tā, ka gribas klausīties vēl (piem., stāstījumu, mūziku).
- nevarēt atskatīties tā, ka gribas skatīties vēl.
- ne atklausīties nevar Tā, ka negribas vairs klausīties.
- raudulīgs Tāds (stāvoklis), kad gribas raudāt.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs.
- kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains.
- gļēvs Tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, izturības.
- bezgribas Tāds, kam nav gribasspēka.
- neuzņēmīgs Tāds, kam nav pietiekamas gribas un enerģijas, ko uzņemties, veikt.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
- spontāns Tāds, kas ir izraisījies pēkšņi, negaidīti, bez tiešas ārējas iedarbības; tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības.
- labprātīgs Tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas.
- stūrgalvīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai – par dzīvniekiem.
- spītīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, prasībām (par dzīvniekiem).
- refleksīvs Tāds, kas notiek bez gribas, apziņas, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
- brīvs Tāds, kas notiek pats no sevis vai pēc paša gribas, bez ārēja spēka iedarbības, arī bez šķēršļiem, kavēkļiem.
- patvaļīgs Tāds, kas notiek pēc paša gribas, bez atļaujas, ignorējot pastāvošo kārtību.
- patvarīgs Tāds, kas notiek pēc paša gribas, vienpusēji, bez saskaņošanas, arī izmantojot savu varu, tiesības.
- paklausīgs Tāds, kas pakļaujas citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- negribēts Tāds, kas pastāv, eksistē neatkarīgi no paša gribas, vēlēšanās.
- varmācīgs Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
- brīvprātīgs Tāds, kas veic, dara (ko) pēc brīvas gribas, pēc savas ierosmes.
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, izturas cilvēkam vēlamā veidā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nolemtība Tas, kas realizējas, norisinās neatkarīgi no cilvēka gribas, rīcības.
- spītība Tieksme, rakstura īpašība rīkoties pretēji kāda gribai, uzskatiem; šīs īpašības izpausme.
- spriedums Tiesas procesuāls akts civiltiesas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- norūdīties Tikt norūdītam (par raksturu, gribasspēku u. tml.).
- iedoma Uzmācīga doma, ideja; vēlēšanās (parasti untumaina), iegriba.
- patika Vēlme, griba (ko darīt); vēlēšanās.
griba citās vārdnīcās:
LLVV