kundzība
kundzība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
PiemēriIekarotāju kundzība.
- Iekarotāju kundzība.
- Cīņa par kundzību Baltijas reģionā.
- Dzīvot kolonizatoru kundzībā.
1.1.Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs, valdošs stāvoklis.
PiemēriMonopolu kundzība.
- Monopolu kundzība.
- Neierobežota kundzība.