Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kumurot sarunvaloda
kumurot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
kumuroties darbības vārds; atgriezenisks
1.Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
PiemēriKumurot uz istabu.
2.Locīties, krampjaini raustīties.
PiemēriPele spārdījās un kumuroja.