izsaukums
izsaukums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → izsaukt1; aicinājums.
PiemēriSaņemt izsaukumu uz tiesu.
- Saņemt izsaukumu uz tiesu.
- Ārsti, ugunsdzēsēji saņēmuši izsaukumu.
- Braukt uz izsaukuma vietu.
2.Pēkšņs emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
Stabili vārdu savienojumiIzsaukuma teikums. Izsaukuma zīme.
- Izsaukuma teikums — joma: valodniecība teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- Izsaukuma zīme — joma: valodniecība atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.