varmācīgs
varmācīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
varmācīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
varmācīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
PiemēriVarmācība noziegums.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIzturēties varmācīgi.
2.Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
PiemēriVarmācība vīrietis.