varmācīgs
varmācīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
varmācīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
varmācīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
PiemēriVarmācība noziegums.
- Varmācība noziegums.
- Varmācīga nāve.
- Varmācīga slepkavība.
- Varmācīga okupācija.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIzturēties varmācīgi.
- Izturēties varmācīgi.
- Rīkoties varmācīgi.
- Izpaust savas dusmas varmācīgā veidā.
2.Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
PiemēriVarmācība vīrietis.
- Varmācība vīrietis.
- Varmācība skolotājs.
- Varmācīgi spaidi un materiāli vilinājumi...