stūrgalvīgs
stūrgalvīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
stūrgalvīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
stūrgalvīgi apstākļa vārds
stūrgalvība lietvārds; sieviešu dzimte
stūrgalvīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēku).
PiemēriStūrgalvīgs bērns.
- Stūrgalvīgs bērns.
- Tu esi pārāk stūrgalvīgs, tev vajag vairāk ieklausīties citos.
- Daudzi ir stūrgalvīgi pārliecināti – pie lielas naudas nevar tikt godīgā veidā.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriStūrgalvīga nepiekāpība.
- Stūrgalvīga nepiekāpība.
- Stūrgalvīga spītība.
- Stūrgalvīgi klusēt.
- Stūrgalvīgi turēties pie savas pārliecības.
1.2.Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai – par dzīvniekiem.
PiemēriTakši ir diezgan spītīgi un stūrgalvīgi.
- Takši ir diezgan spītīgi un stūrgalvīgi.
- Stārķu pāris stūrgalvīgi gadu no gada cenšas savu ligzdu būvēt skursteņa galā.