stūrgalvīgs
stūrgalvīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
stūrgalvīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
stūrgalvīgi apstākļa vārds
stūrgalvība lietvārds; sieviešu dzimte
stūrgalvīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēku).
PiemēriStūrgalvīgs bērns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriStūrgalvīga nepiekāpība.
1.2.Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai – par dzīvniekiem.
PiemēriTakši ir diezgan spītīgi un stūrgalvīgi.