piežmiegt sarunvaloda
piežmiegt -žmiedzu, -žmiedz, -žmiedz, pag. -žmiedzu darbības vārds; transitīvs
1.Spiežot, spaidot iznīcināt; arī nonāvēt.
PiemēriSuns izmisīgi cenšas kukaini piežmiegt.
- Suns izmisīgi cenšas kukaini piežmiegt.
- Ņems un tevi vēl piežmiegs kādā tumšā stūrī.
2.Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
PiemēriPiežmiegt terorismu.
- Piežmiegt terorismu.
- Mēģinājumi ekonomiski piežmiegt kaimiņvalsti.
- Vajag piežmiegt prezidentu.