piezvejot
piezvejot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
PiemēriVīrs piezvejoja upes zivtiņas, tās sacepu, paēdu.
- Vīrs piezvejoja upes zivtiņas, tās sacepu, paēdu.
- Kādreiz, iebraucot ezerā, varēja piezvejot veselu vannu.
1.1.Nozvejot (ko) papildus.
PiemēriPastāvot mazām nozvejas kvotām, zvejnieki dažreiz neoficiāli piezvejoja klāt.
- Pastāvot mazām nozvejas kvotām, zvejnieki dažreiz neoficiāli piezvejoja klāt.