Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piežmiegt sarunvaloda
piežmiegt -žmiedzu, -žmiedz, -žmiedz, pag. -žmiedzu transitīvs, darbības vārds
1.Spiežot, spaidot iznīcināt; arī nonāvēt.
PiemēriSuns izmisīgi cenšas kukaini piežmiegt.
2.Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
PiemēriPiežmiegt terorismu.