spītēties
spītēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos atgriezenisks, darbības vārds
1.Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
PiemēriBērns pie galda spītējas un neēd.
1.1.Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
PiemēriKumeļš niķojas un spītējas.